Latvijas ainava
No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja

Rietumu makslas vesture ainavu par pastavigu makslas žanru saka uzskatit tikai sakot ar 17. gadsimtu, kad Francu akademija to ierindoja ka ceturto starp pieciem nozimigakajiem makslas žanriem. Turpmakajos gadsimtos ta kluva aizvien popularaka, lidz 19. gadsimta impresionistu rikotie pleneri starp maksliniekiem un apkartejo ainavu nodibinaja pavisam citas acumirkligas attiecibas. Savukart 20. gadsimta ainava ieguva urbanu raksturu.

Latvijas maksla iepazišanas ar ainavas žanru notika 18. un 19. gadsimtu mija. Nedaudz velak, 19. gadsimta vidu augstakajas macibu iestades izglitibu guva pirmie latviešu makslinieki, kuru vidu bija ari ainavas žanra iedibinatajs Julijs Feders (1838–1909). Makslinieks lielako dzives dalu pavadija arpus Latvijas, tomer vina saiknes ar dzimteni turpinajas romantizetos skatos, kuros mijas pilsdrupas, dabas stihijas un mierpilnas un lidzsvarotas dumakainas ainavas.

19. un 20. gadsimtu mija iezimeja strauju nacionalas makslas tradiciju veidošanos un attistibu, saplustot Vacijas un Krievijas makslas akademiju ietekmem. Vienlaikus ari ainavas žanrs iekaroja sev redzamu vietu. Pirmos nozimigos solus latviešu nacionalas makslas skolas attistiba spera Peterburgas Makslas akademija studejošie topošie makslinieki, kuri apvienojas studentu pulcina “Rukis”. Vilhelms Purvitis (1872–1945), kurš uzskatams par izcilako ainavistu latviešu gleznieciba, kopa ar tuvakajiem domubiedriem Johanu Valteru (1869–1932) un Jani Rozentalu (1866–1916) , sev par galveno uzdevumu bija izvirzijuši nacionalas un vienlaikus modernas makslas radišanu. Taja darbojas ari citi izstade parstavetie makslinieki, piemeram, grafikis Rihards Zarinš (1869– 1939) un telnieks Gustavs Škilters (1874–1954).

Savukart divas desmitgades velak Pirmais pasaules karš sagrava tik tikko iedibinatas makslas tradicijas un par galvenajiem jauno makslinieku izteiksmes lidzekliem kluva kubisma geometrizacija, ekspresionisms un dramatisks kolorits. Ainavas žanra lidztekus iepriekš pierastajam lauku dabas telojumam paradijas ari urbani skati – pilsetas dzives ainas, ostas, industriala vide. Izstade eksponeti pirmas modernisma makslinieces Latvija devetas Aleksandras Belcovas (1892–1981) un vinas dzivesbiedra Romana Sutas (1896–1944) darinatas pilsetas ainas. Novatorisko meklejumi gan nebija ilgi - 20. gadsimta 30. gados tos aizstaja tendence uz realistisku izteiksmi.

Izstade redzami piemeri no Latvijas spilgtako ainavistu dailradem, vienlaikus sniedzot ieskatu Latvijas makslas attistiba laika posma no 19. gadsimta otrajas puses lidz 20. gadsimta 30. gadiem. Izstade parstavetie makslinieki Alise Dmitrijeva, Julijs Feders, Karlis Huns, Johans Valters, Janis Rozentals, Vilhelms Purvitis, Rihards Zarinš, Gustavs Škilters, Janis Jaunsudrabinš, Peteris Krastinš, Alfreds Plite-Pleita, Peteris Kalve, Eduards Lindbergs, Niklavs Strunke, Romans Suta, Leo Svemps, Konrads Ubans, Aleksandra Belcova ir ne tikai devuši savu ieguldijumu Latvijas ainavas žanra attistiba, bet katram no viniem ir bijusi kada saistiba ar Vacijas makslas vidi.

Izstadi veido glezniecibas un grafikas darbi no Latvijas Nacionala makslas muzeja kolekcijas. Ta ir lielaka profesionalas makslas kratuve valsti, kas ienem nozimigu vietu kulturas vertibu uzkrašana, saglabašana, popularizešana Latvija un arvalstis. Viens no muzeja darbibas virzieniem ir aktiva izstažu apmaina ar dažadam Eiropas kulturas institucijam.

 

Izstādes ilgums: no 2023. gada 10. jūnija līdz 3. septembrim
Vernisāža: sestdien, 10. jūnijā, plkst. 17.00 (1 euro iemaksa izdevumu segšanai)

 

Ilustrācijas: © Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija